Valstij ir vajadzīgs virziens

Ir jāizvēlas, vai mēs gribam būt Baltijas tīģeris avi stagnējošā Rīga, vai mēs gribam turpināt ieguldīt betonā vai tomēr cilvēkos, Armanda Broka podkāstā “Virziens” uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Kad A. Broks B. Šmitei-Roķei jautā, kam ir jābūt Latvijas attīstības virzienam, viņa teic – ir jābūt attīstības virzienam. “Arī Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā man ir kaut kādi konkrēti mērķi, kas var variēt atkarībā no valsts attīstības virziena. Bet, kamēr nav attīstības virziena, tad es esmu tā, kas atļaujas iet pie ministriem un teikt: varbūt ejam tur. Taču ir jābūt konceptam,” uzsver B. Šmite-Roķe.

Viņa uzskata, ka ir jāizvēlas, kur Latvija grib būt pēc 10 gadiem un iet uz to, neskatoties uz to, kas notiek valdībā un kā mainās koalīcija. Var iet pa labi vai pa kreisi, pa dažādiem apkārtceļiem, bet lielajam mērķim ir jābūt nemainīgam.

“Mans lielais mērķis ir padarīt Valsts ieņēmumu dienestu nepamanāmu un lai lielākā daļa Latvijas sabiedrības absolūti labprātīgi maksā nodokļus,” saka B. Šmite-Roķe.

Viņas skatījumā, lai cilvēki labprātīgi vēlētos maksāt nodokļus, viens no pamatnosacījumiem ir uzticība valdībai. B. Šmite-Roķe uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests neveido nodokļu politiku. Viņas galvenais uzstādījums nodokļu politikas veidotājiem ir šāds: “Vienalga, ko dariet, padariet to vienkārši administrējamu, tas ir, lai cilvēkiem būtu vienkārši un Valsts ieņēmumu dienestam būtu lēti to administrēt.”

Kāpēc ir jāmaksā nodokļi?

B. Šmite-Roķe uzsver, ka uzņēmēji un viņu maksātie nodokļi ir mūsu asinsrite. Viņa ir pārliecināta, ka 99% Latvijas iedzīvotāju mīl šo valsti un grib, lai mums visiem būtu labi.

“Un nodokļi ir viens no veidiem, kā kā to panākt. Baibai nevajag tavus nodokļus – tev pašam tos vajag, lai valsts varētu dot tos pakalpojumus, ko citādi nevarētu. Nemaksājat nodokļus, mēs apzogam paši sevi,” uzskata B. Šmite-Roķe.

Pandēmijas laiks labi pierādīja, kāpēc nodokļi ir jāmaksā. “Kad visu aiztaisīja ciet un mēs nevarējām apmeklēt ne frizieri, ne manikīru, bija daļa frizieru un manikīru, kuri teica: man viss ir labi, es pabalstos saņemu pat vairāk, nekā strādājot. Bet bija nosacījums – ja tu esi maksājis nodokļus. Ja tu mūžīgi mūžos vēlies maksāt tikai tos 15%, tu neieguldi arī savā nākotnes pensijā. Jā, mēs varam runāt par to, cik mēs Latvijā vispār būsim, kad es iešu pensijā, vai jaunatne spēs mani uzturēt, bet, ja tas cilvēks

pats nebūs devis neko… Protams, mēs negribam par to vēl domāt, bet, ja mēs nebūsim ieguldījuši šajā valstī, un tad prasīsim: uzturi mani! Bet kāpēc? Pārfrāzējot Kenediju: neprasi, ko valsts var dot tev, bet ko tu vari dot valstij. Mēs visu laiku kaut ko no valsts prasām. Jā, mums ir tiesības prasīt, bet tev arī kaut kas ir jādod pretī. Tādas elementārās mazās lietiņas,” uzsver B. Šmite-Roķe.

Samaksā un guli mierīgi

B. Šmite-Roķe skaidro, ka ēnu ekonomika ir ļoti dažāda, un šobrīd tā Latvijā ir 22,9%. Lielāko daļu veido aplokšņu algas. “Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests strādāja pamatā ar uzņēmējiem, mēģinot pieķert to brīdi, kad izmaksā to aplokšņu algu. Un tas bija ļoti mazskaitlīgs gadījumu skaits – jā, mums ir kriminālprocess, bet pret ēnu ekonomikas īpatsvaru tas bija pietiekami mazs apjoms,” saka B. Šmite-Roķe.

Iepriekš sabiedrība mēdza, kā viņa saka, šūmēties, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests neko nedara ēnu ekonomikas apkarošanā. Viena no atbildēm bija pērn izsūtītās vēstules cilvēkiem, kam bija liela nesakritība deklarētajos ienākumos. B. Šmite-Roķe aicina neuztvert šīs vēstules kā kaut ko šausmīgu, bet gan kā aicinājumu paskatīties, vai persona nav aizmirsusi deklarēt savus ienākumus vai vienkārši nezināja, ka tas vispār ir jādara.

“Latvijai, Valsts ieņēmumu dienestam, valstij nav vajadzīgi tie nokavējuma procenti, un tādēļ šīs Valsts ieņēmumu dienesta vēstules es aicinu neuztvert to kā kaut ko šausmīgu. Ak dievs, atkal man VID uzrakstīja! Es neskatīšos, tur noteikti ir sliktas ziņas. Nu nevajag! Paskaties! Tas ir tavās interesēs. Ir vairāk nekā 50 tūkstoši fizisko personu, kuru parāds ir līdz 15 eiro. Samaksājiet un jums nekrāsies tie nokavējuma procenti, un jūs tiksiet ārā no parādnieku saraksta. Tāpat ir vairāki desmiti tūkstoši uzņēmumu, kuriem parāds ir līdz 150 eiro. Samaksā un varēsi mierīgāk gulēt,” saka B. Šmite-Roķe.

Pēc šo vēstuļu izsūtīšanas iedzīvotāji aprēķinātajos papildu maksājamos nodokļos labprātīgi ir deklarējuši vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

Tehnoloģiju uzņēmums

B. Šmites-Roķes skatījumā Valsts ieņēmumu dienests strādā kā tehnoloģiju uzņēmums. Tas katru dienu veic apmēram vienu miljonu transakciju.

“Neviena valsts pārvaldes iestāde Latvijā, pat neviena banka, tik daudz transakciju nespēj organizēt. Mēs esam viena liela IT vai daudzu IT produktu kompānija,” saka B. Šmite-Roķe.

Dienestam ir integrācija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Zemesgrāmatu, Uzņēmumu reģistru utt. Teju vienīgais, kas Valsts ieņēmumu dienestam nav “redzams”, ir konta apgrozījums. “Un te ir jautājums, vai Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāredz tava privātā informācija par to, kas notiek tavā bankas kontā – no kā tu saņem naudu

vai kam tu pārskaiti naudu. Tā ir tāda ļoti privāta informācija. Bet varbūt, ka tieši cilvēki, kuri pārskaita naudu tuvākajiem radiniekiem vai draugiem, pateiks: jā, lūdzu, ņemiet to informāciju! Mums ar bankām jau ilgus gadus ir informācijas apmaiņa, bet mēs redzam vienu ciparu, tas ir – konta debeta kredīta apgrozījumu,” saka B. Šmite-Roķe.

Citas valstis mācās no mums

“Mums ļoti daudz lietas ir automatizētas. Mums ir datu zinātnieki, kas riska analīzes sistēmā ir izveidojuši šos algoritmus – arī ar mākslīgā intelekta elementiem,” saka B. Šmite-Roķe.

Ir jautājumi, kuros mākslīgo intelektu var labi izmantot, bet tāpat ir jomas, kur tas pagaidām nespēj palīdzēt tik labi, kā varētu vēlēties. Piemēram, reitingu sistēmā ir mākslīgā intelekta elementi, kas strādā ļoti labi. Taču tas pagaidām īpaši labi nespēj atbildēt uz cilvēku jautājumiem, piemēram, ko darīt, ja cilvēks ir pārdevis mežu. Tāpēc visticamāk vēl kādu laiku cilvēki nesaņems mākslīgā intelekta radītu atbildi konkrētam klientam – vairāk tas tiek izmantots dienesta darba efektivitātes palielināšanai.

B. Šmite-Roķe uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir daudz lietu, ko citu valstu kolēģi no mums mācās, nevis otrādi.

“Igauņi grib kopēt mūsu risku sistēmas publiskojamo daļu. Arī Ukraina brauca un mācījās pie mums, kā to darīt. Mūsu nodokļu administrācija ir tikpat spēcīga, cik mēs esam spēcīga valsts,” viņa uzsver.

B. Šmite-Roķe piebilst: “Mēs esam padarījuši Latviju ļoti pievilcīgu – vismaz attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli mēs esam ārkārtīgi konkurētspējīgi visā pasaulē. Ne velti jau kuro gadu pēc kārtas “Tax Foundation” reitingā par to, kur ir izdevīgākais vai labvēlīgākais nodokļu režīms, mēs esam otrajā vietā aiz Igaunijas.”

Nevar pieķert melos

“Atklātība, caurspīdīgums un tiesiskums ir trīs principi, kas ir manas darbības pamatā. Viss, ko es saku, ir absolūta atklātība. Ir lietas, ko es nedrīkstu teikt, tad to es noklusēju. Bet es arī tā pasaku. Ne velti mani nosauca par svešķermeni valsts pārvaldē,” teic B. Šmite-Roķe. Viņa joko, ka tad, kad esi atklāts, nekad nav jāatceras, ko kuram esi teicis, jo tā vienmēr ir bijusi taisnība: “Mani nav iespēju pieķert melos, jo es vienkārši nemeloju.”

Savukārt, ja ir problēmas, viņa tās izrunā. “Man nevajag vainīgos, man vajag risinājumu. Es mēģinu parādīt, ka arī valsts pārvalde spēj būt atvērta, un mēs esam gatavi diskusijām,” saka B. Šmite-Roķe.

***

Uzņēmējs Armands Broks sava podkāsta Virziens 17. epizodē ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi diskutē par ēnu ekonomiku, VID iedzīvotājiem izsūtītajām vēstulēm par lielu deklarēto un faktisko ienākumu starpību, iemesliem maksāt nodokļus un to, ka VID strādā kā tehnoloģiju uzņēmums.