Jāmācās lepoties ar mūsu sasniegumiem
Viens no Latvijas virzieniem ir radošums, vienlaikus mums jāmācās būt drosmīgākiem un lepoties ar mūsu sasniegumiem, uzņēmēja Armanda Broka podkāstā “Virziens” norāda ministru prezidente Evika Siliņa.
Ministru prezidentes skatījumā Latvijas virziens ir radošums.
“Mēs esam ļoti radoši. Tas, kas mums jāiemācās – šo radošumu arī pārvērst biznesā. Es tam tiešām ticu. Kultūra ir mūsu identitātē, un es domāju tādas interesantas lietas, kas saistās ar domāšanu “out of box”, ir mūsu lieta,” saka E. Siliņa.
Viņa pieļauj, ka Latvija nekad nebūs valsts, kas kaut ražos milzīgos apjomos, bet Latvijai ir milzu potenciāls radošajās jomās.
Tāpat viens no Latvijas virzieniem ir militārā industrija. “Tā šobrīd vienkārši ir mūsu vajadzība,” uzsver E. Siliņa. Taču arī šajā jomā viņa saskata iespējas dažādās specifiskās nišās, piemēram, izlūkdronu ražošanā. “Nišas produkti, kas ir saistīti ar IQ un varbūt neprasa tik milzīgus resursu, ir mūsu niša,” spriež ministru prezidente.
Runājot par Latvijas virzienu, A. Broks un E. Siliņa nonāk pie kopsaucēja, ka latvieši ir cītīgi.
“Varbūt reizēm pārāk pareizi, vai ne? Mēs mazliet baidāmies parādīt muskuļus. Mums jāmācās būt drosmīgākiem un lepoties ar mūsu sasniegumiem,” norāda ministru prezidente.
E. Siliņa uzskata, ka nodokļu politika Latvijā ir laba. A. Broks viņai piekrīt, taču uzsver, ka mēs to nereklamējam pietiekami. Ministru prezidente tam piekrīt, piebilstot, ka tagad Latvijā uzņēmumi savā pamatkapitālā var ieguldīt arī kriptovalūtā, kas ir iespējams ļoti retās valstīs.
Valsts nav uzņēmums
Bieži vien tiek runāts par to, cik daudz līdzekļu “aiziet” ierēdņiem. E. Siliņa: “Tie miljardi jau neaiziet ierēdņiem. Tie miljardi aiziet sociālajos pakalpojumos, pansionātos, veselības aprūpē, bērnu veselības pakalpojumos, slimnīcās, pedagogu izglītībā.” Viņa uzsver, ka valsts nevar iztikt ne bez ugunsdzēsējiem, ne neatliekamās medicīniskās palīdzības.
“Valsts jau nav uzņēmums. Valstij ir daudz funkciju, ko tā veic tāpēc, ka uzņēmums, iespējams, to nekad nedarītu, jo viņš tur nekad nenopelnīs. Mums viss sabiedriskais transports Latvijā ir subsidēts – pilnīgi viss. Uzņēmējiem pārvadāt pasažierus attālākos reģionos vienkārši nebūtu finansiāli izdevīgi, bet tas ir vajadzīgs, jo valstij ir jādod iespējas iedzīvotājiem no attālākiem reģioniem nokļūt skolā, darbavietā. Vai ne? Tāpēc ir jāsaprot, ka valsti vadīt kā uzņēmumu īsti nevarēs,” norāda E. Siliņa.
A. Broks gan kā piemēru min Ameriku, kas šobrīd tiek vadīta kā uzņēmums un vienlaikus ir lielākā valsts pasaulē, kur tiek izgudrots viss, kas vien var tikt izgudrots. E. Siliņa atbild šādi: “Tas nozīmē, ka mēs atalgosim tikai tos, kas var skriet un skrien ātri, ja? Jo Amerikā viss ir tā. Un ko tad mēs darīsim ar tiem, kas vispār nevar paskriet? Tie ir vērtību jautājumi, un Eiropā tomēr tradīcijas ir nedaudz savādākas kā Amerikā. Un mēs esam Eiropā.”
Visgrūtāk ir mainīt tradīcijas
Uz A. Broka jautājumu par iespēju atlaist neefektīvus ierēdņus, E. Siliņa piekrīt, ka ierēdniecību būtu jāefektivizē. Šobrīd ierēdņi ir katrā ministrijā, viņi savos amatos strādā diezgan ilgi. Kā piemēru viņa min Eiropas Komisiju – kad nomainās komisāri, viņi savu kabinetu no esošajiem ierēdņiem izveido tādu, kāds viņu skatījumā vislabāk strādās. Ministru prezidentes skatījumā tādam modelim būtu jābūt arī Latvijā, taču gan likumdošanas, gan tradīciju dēļ tas tā nedarbojas.
“Un ziniet – visgrūtāk ir mainīt tradīcijas,” tā E. Siliņa.
Diskutējot par saprātīgām iespējām samazināt valsts aparātu, viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai pakalpojumi ir nodrošināti. “Jāsaprot, ka cilvēkiem ir arī bail, ka tagad viņus atlaidīs no darba. Un es negribu tādas bailes radīt. Tas noteikti nav mans mērķis,” teic E. Siliņa. Savukārt, runājot pat darbu klātienē, viņa uzsver, ka pamatā valsts pārvaldei ir jābūt pieejamai un atvērtai sadarbībā ar cilvēkiem.
DOGE vietā darba grupa
Kad A. Broks stāsta E. Siliņai par Īlona Maska ideju ASV valsts pārvaldes efektivitātes aģentūru DOGE (Department of Government Efficiency), viņa teic, ka Valsts kanceleja jau sadarbojas ar Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūtu (LaSER). “Bet redz kā, mums nav tik skaļš PR. Viņi jau ir devuši mums idejas, kā mēs varētu strādāt ar birokrātijas jautājumiem. Jā, mēs arī tajā virzienā esam domājuši. Skaidrs, ka paņemt kādu uzņēmēju… Nu varbūt jūs gribētu nākt?” aicināja ministru prezidente. Kad A. Broks piekrita, viņa uzsvēra, ka būs vajadzīga komanda, lai šādu ieceri īstenotu.
Lai gan kopš šīs sarunas ir pagājuši jau vairāki mēneši, E. Siliņa un A. Broks atkārtoti nav tikušies, taču ministru prezidentes vadībā ir izveidota rīcības grupa birokrātijas mazināšanai.
Vienmēr kaut kas pieklibo
E. Siliņa joko, ka viņas darbs ir kā lieldatoram: “Man ir jāzina viss – sākot no mežsaimniecības nozares līdz labklājības jomai vai jūras kabeļu tīkla krīzes menedžmentam. To jautājumu, protams, ir ļoti daudz, un darba intensitāte ir milzīga. Ir 24/7.”
E. Siliņa podkāstā uzver, ka šīs trīs lietas – kvalitāte, ātrums un cena – nav pieejamas vienlaikus.
“Tu nevari vienlaicīgi būt vislētākais, visātrākais un viskvalitatīvākais. Kaut kas no tā būs jāziedo. Ja tu esi vislētākais un visātrākais, tad būs problēma ar kvalitāti. Ja tu esi visātrākais un kvalitatīvākais, tad noteikti cena būs lielāka. Tā taču tirgū ir, vai ne? Valstij arī visu laiku prasa – ātri, lēti, kvalitatīvi. Kaut kas vienmēr pieklibos, tā vienkārši ir,” viņa uzsver.
***
Uzņēmēja Armanda Broka podkāsta Virziens 21. epizodes viešņa ir Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa. A. Broks viņu izjautā par atšķirībām, esot labklājības ministres un Ministru prezidentes amatā, kā arī E. Siliņas sākotnējo motivāciju, dodoties politikā.
