Brīdī, kad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā, ir svarīgi samazināt izdevumus. 5% ir tikai sākums, sarunā ar uzņēmēju Armandu Broku podkāstā “Virziens” atklāj Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite.
A. Broks uzskata, ka izdevumi ir jāsamazina par 12,5%, nevis tikai par 5%. Tikai tad būs iespējams sasniegt bezdeficīta budžetu. A. Bite skaidro, ka sarunās ar valdību pat par mērķi samazināt izdevumus par 5% tiek lauzts daudz šķēpu. “Arī par tiem 5% saka, ka to nevar izdarīt. Mēs sakām, ka nav tā – paņemam lietas, kur skaidri zinām, ka tās nevar aiztikt. Vecuma pensijas būtu pēdējais, ko aiztikt. Arī ārējā parāda apkalpošana un iemaksas Eiropas budžetā. Pārējā daļa ir brīva. Darām, ko varam, jo vienmēr, runājot par taupību… daļa sabiedrības uztver vārdu taupība kā kaut ko sliktu, kā bubuli. Manuprāt, tā ir normāla lieta, kā jādzīvo. Biznesā mēs tikai un vienīgi dzīvojam taupības režīmā,” teic A. Bite.
Redzot lielo pretestību, LDDK ir piekāpusies savām ambīcijām un palikusi pie ieceres samazināt izdevumus par 5%. Lai gan nākotnes mērķis noteikti ir bezdeficīta budžets, A. Bite uzskata, ka svarīgāk ir panākt 5% samazinājumu jau nākamgad, nevis 12,5% kaut kad nākotnē.
“Vismaz šo izdarām, un nevis kaut kad, bet uz nākamo gadu. Ja izdosies, būs atvērtas durvis un ar to nekas nebeigsies. Viennozīmīgi ir jāpanāk bezdeficīta budžets,” viņš uzsver.
A. Broku interesē, vai valdība ieklausās LDDK. “Klausās, bet nedzird. Nav tā, ka mūs ignorē. Mums ir stundām ilgas diskusijas un sarunas. Bet mūs nedzird. Un iemesls ir nevis tas, ka nesaprot, bet apzinās, ka tas prasa drosmi, sāpes, negācijas utt. Kurš to grib darīt? Un kamēr to var atļauties, peldam pa straumi,” spriež A. Bite. Taču viņš ir pārliecināts, ka esošā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija palīdzēs apzināties to, ka vajadzētu sākt dzīvot citādāk. Un, ja izdevumi netiks samazināti LDDK spiediena rezultātā, to piespiedīs izdarīt ārējie apstākļi.
Uzņēmējdarbības gēns nav izplatīts
Diskutējot par biznesu Latvijā, A. Bite norāda, ka uzņēmējdarbības gēns Latvijā nav ļoti izplatīts. Viņš ir pārliecināts, ka daudz kas ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem.
LDDK prezidents ir novērojis, ka situācija dažādos reģionos ir atšķirīga. Lai gan likumi un noteikumi visur ir vienādi, ir pilsētas, kur procesi pašvaldības ieintersētības dēļ notiek ātrāk.
“Es vienmēr saku – lai es varētu veiksmīgi strādāt, man kā uzņēmumam jābūt konkurētspējīgam ar lietuviešiem un poļiem. Un arī Latvijai kā videi ar izmaksām, birokrātijas līmeni, resursu pieejamību jābūt tikpat konkurētspējīgai. Valstij ir jākonkurē ar savu reģionu,” uzskata A. Bite.
Viņš uzsver, ka, veidojot nodokļu politiku, ir jādomā ne vien par to, kas notiek valstī, bet arī kaimiņos. “Nav svarīgi, vai ir augsti vai zemi nodokļi, bet gan tas, kādi tie ir kaimiņos, ar ko mēs ikdienā cīnāmies eksporta tirgos,” teic LDDK prezidents.
Eksports ir vienīgā izeja
A. Broks ir pārliecināts, ka uzņēmējiem eksports ir vienīgā izeja. A. Bite uzskata ka līdzīgi domā arvien vairāk Latvijas uzņēmēju, bet kopumā – pārāk maz. Problēma ir tā, ka daudzi vienkārši netic, ka tas ir iespējams. “Karavela” Rietumeiropas tirgos sāka strādāt tikai 2010. gadā, bet šodien šie tirgi veido 70% no apgrozījuma.
“Tas ir sasniedzams jebkurā nozarē. Kad mēs sākām, mums bija tikai pieredze. Naudas nebija. Bija tikai parādi un bēdas. Attiecīgi to varēja izdarīt bez naudas. Jautājums – vai tev ir ambīcijas,” uzskata A. Bite.
Taču, lai vispār varētu strādāt eksportā, ir vajadzīgs konkurētspējīgs produkts. “Mēs esam vienīgie (un nedaudz arī igauņi un poļi), kas ir saglabājuši nozari, kas no vislētākās zivs var dabūt produktu, ko ēd un kam ir liela pievienotā vērtība. Ja brētliņa maksā 60 centus kilogramā, tad mūsu produkts Francijā maksā 28 eiro kilogramā. Pievienotā vērtība nav tikai datorzinātnes un tādas lietas. Arī pie mums to var dabūt gatavu,” uzsver A. Bite.
Politiskajā vidē konkurences nav
A. Bite uzskata, ka cilvēki nonāk politikā ar dažādiem nodomiem. Kādam tie ir labi mērķi glābt valsti, cits nomaina vienu partiju pret otru.
“Jaunā paaudze politikā nāk kā uz darbu. Tas ir vēl sliktāk. Tas ir darbs, kur viņš nevienu dienu nav bijis reālajā ekonomikā. Pat strādājis nav,” viņš teic.
LDDK prezidents uzskata, ka izmaiņas politikā būs tikai tad, kad būs kāds, kuru neinteresēs, ka nākamajās vēlēšanās varētu neievēlēt. “Politiskajā vidē konkurences nav. Valdība jau turas tāpēc, ka neviens nav gatavs atnākt un paņemt to varu,” tā A. Bite.