Strauja Latvijas izaugsme nav iespējama bez Rīgas attīstības, taču tas nenozīmē, ka viena pilsēta iegūst, bet citas zaudē, uzņēmēja Armanda Broka podkāstā “Virziens” uzsver Latvijas Universitātes profesoru un domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.
“Igauņiem ir Somija, leišiem ir Polija, mums – Rīga. Mums ir jāizmanto, ka Rīga ir vienīgā metropole Baltijā. Ja visas politiskās partijas piekrīt, ka tiešām šis ir moments, tad jādomā par Rīgas attīstību. Visa Latvija iegūs no tā, ka Rīga ir bagātāka, spēcīgāka.Būs lielāki ienākumi valstij – varēsim uzturēt ceļus, uzlabot vilcienu satiksmi utt.,” norāda D. Auers.
Viņa skatījumā lielā problēma ir tā, ka līdz šim valstij nav bijusi skaidra attīstības vīzija. 90. gados lielais mērķis bija drošība. To var iegūt, tikai iestājoties ES un NATO. Tas tika
izdarīts. Nākamais mērķis bija iestāties eirozonā, tad – OECD.
“Un ko tagad? Ir pienācis moments, kad pašiem jātiek galā,” tā D. Auers.
Viņa skatījumā pamats ekonomiskajai attīstībai ir ielikts, bet vajag vīziju un ideju par to, ko darīt tālāk. Tāpēc D. Auers aicina uzdot sev jautājumu: kas mēs gribam būt?
Varam mācīties no Īrijas piemēra
Ir daudz piemēru ar valstīm, kas iestājās Eiropas Savienībā ar salīdzinoši zemu ekonomisko attīstības līmeni, bet tikai Īrija no ir strauji attīstījusies un kļuvusi par bagātu valsti. “Līdz 80. gadiem Īrija bija nabadzīga, atpalikusi valsts, bet kaut kas mainījās. Bija
vīzija par to, ko darīt. Un sākās ekonomiskais izrāviens. Mums būtu daudz dziļāk jāpēta Īrijas gadījums, ja gribam sasniegt kaut ko līdzīgu,” viņš iesaka.
Eksperts spriež, ka nav sarežģīti būt gurdenai valstij, kas saņem Eiropas fondu finansējumu un kaut ko dara.
“Daudz sarežģītāk ir uzbūvēt saskaņotu politiku, kas balstās uz konkrētu nākotnes vīziju,” teic D. Auers.
Īrijas attīstības pamatā ir tas, ka viņi apzinājās, ka valsts atrodas Eiropas perifērijā, tajā ir attīstīta lauksaimniecība, nedaudz – ražošana. Taču nekā īpaši cita. Vērojot globalizācijas procesus un to, ka Amerikas uzņēmumi ienāk Eiropā, viņi nolēma radīt vidi ar konkurētspējīgu nodokļu politiku.
“Bet ar nodokļu politiku vien nepietiek. Vajag talantus. Īri sāka investēt skolās, augstākajā izglītībā un skolu sistēmā, lai būtu talanti, kas varētu apkalpot šos uzņēmumus. 10 gados Īrija apsteidza Lielbritāniju un tagad ir otrajā vietā Eiropā aiz Luksemburgas. Šis ir fenomenāls veiksmes stāsts,” teic D. Auers.
Viņš uzskata, ka šo stāstu var nokopēt. Arī Latvijā par demogrāfisko krīzi runā 30 gadus, bet Īrijā tā bija 150 gadus. Taču viņi spēja to mainīt.
Paši īri apgalvo, ka Eiropas nauda nebija galvenais dzinējs, bet spēja šo naudu prārīgi
ieguldīt. Viņi maksimāli daudz naudas investēja izglītības sistēmā. Un tikai tad –
infrastruktūrā. “Latvija izceļas ar investīcijām kultūrā. Katrā mazpilsētā ir kultūras nams.
Jautājums – kāda no tā ir atdeve,” teic D. Auers. Viņš uzskata, ka Eiropas fondu nauda
ir jāinvestē tā, bet no tā būtu atdeve, nevis vēl viena skaista ēka.
Vairāk jāiesaistās pašiem
Kad notika lielā nodokļu reforma 2017. gadā, galvenais padomdevējs bija Pasaules banka, OECD un Starptautiskais valūtas fonds. D. Auers uzskata, ka mēs esam maz paši iesaistījušies šajos procesos.
“Kas labāk zina Latviju kā paši latvieši? Manuprāt, šī ir fundamentāla problēma – mēs
īsti nenovērtējam to, ka vajadzīgas zināšanas, lai izveidotu saskaņotu attīstības vīziju.
Klasisks piemērs ir Saeima. Tiek tiek ievēlēti 100 dažādi cilvēki, bet viņiem ir jālemj par
visu – budžetu, izglītību, zaļo kursu utt. Kā viņi var pieņemt informētus lēmumus, ja viņiem nav palīgu? Tā ir fundamentāla problēma – mums nav kapacitātes pašiem pieņemt informētus, zinātniskus lēmumus,” viņš uzsver.
D. Auers izceļ nepieciešamību pēc zināšanās balstītas pieejas nākotnes mērķu noteikšanā. Viņš uzskata, ka jāņem talkā ekonomisti, kuri varētu sarēķināt, piemēram, kā mainīsies ienākumi, ja celsim vienu vai otru nodokli. Eksperts gan piebilst: “Katrs palagu velk uz savu pusi. Progresīvie grib aizsargāt maznodrošinātos, darba devēji – mazākas algas. Vienmēr jau ir intereses. Tas nebūs tik vienkārši. Taču viss ir atkarīgs no tā, ko tu gribi sasniegt.”
Kopumā D. Auers uzskata, ka visa pamatā ir izglītība. “Mūsu lielā iespēja ir zināšanu jūdze. Tā ir unikāla Eiropā. Piecas zinātnes augstskolas vienā nelielā pilsētas teritorijā.
Kad uzcels Rakstu māju, šajā apkārtnē būs 40 tūkstoši studentu. Nekur citur Ziemeļeiropā nav tik lielas studentu koncentrācijas. Piemēram, Stokholmā augstskola ir izkaisīta pa visu pilsētu un mākslīgi cenšas izveidot šādu inovāciju centru,” viņš teic.
Ir nepieciešams funkciju audits
Tāpat A. Broks un D. Auers diskutē par birokrātiju un apspriež iespējas, kā to varētu mazināt.
“Pilnīgi skaidrs, ka jātaisa t.s. funkciju audits,” saka D. Auers.
Viņš piedāvā to veikt samērā vienkārši. Pirmkārt, noskaidrojot, vai šī funkcija valstij ir jāveic. Ja nē, to var likvidēt. Otrkārt, ja konkrētā funkcija ir vajadzīga, nepieciešams veikt izvērtējumu, vai process notiek atbilstoši. Šādi lēnām varētu atbrīvoties no nevajadzīgajām funkcijām.
Pēdējo reizi funkciju audits tika veikts 2001. gadā, bet tas nevainagojās ar dziļāku analīzi.