Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomikas attīstība turpina buksēt un stagnēt, ir tas, ka politiķi nekad nav spējuši līdz galam pateikt, kuras nozares mēs vēlamies attīstīt, uzņēmēja Armanda Broka podkāstā “Virziens” norāda Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs spriež, ka viena no galvenajām kļūdām pēc pirmā krīzes viļņa bija nespēja nodefinēt svarīgākos nozares attīstības punktus. Konceptuāli skatoties uz Latvijas uzņēmējdarbības virzienu, viņš vispirms raudzītos uz jomām, kas Latvijā jau ir labi attīstītas. Tā ir kokrūpniecība un IKT nozare. Ir jādomā, kā šīm nozarēm palīdzēt turpināt attīstības ceļu. Nākamais solis ir skatīties uz to, kur iet pasaule. Šobrīd ir skaidrs, ka būs milzīgs pieprasījums pēc mākslīgā intelekta. Tāpat aktuālas ir biotehnoloģijas un biomedicīna.
Efektivitāte ir līdzeklis, nevis pašmērķis
A. Broks pārstāv uzskatu, ka valsts ierēdniecība ir neefektīva. Uz to A. Šuvajevs atbild ar pretjautājumu: “Tev liekas, ka katrs uzņēmums ir 100% efektīvs?” Kopumā A. Broks uzskata, ka privāti uzņēmumi ir daudzreiz efektīvāki nekā valsts pārvalde – ar ātrāku lēmumu pieņemšanu utt.
“OK, būsim efektīvi – ko tālāk? Efektivitāte ir līdzeklis nevis pašmērķis,” uzsver A. Šuvajevs.
Viņš ir pārliecināts, ka jebkura ekonomika sastāv no divām daļām – no publiskā sektora, kurā ir veselības aprūpe, izglītības sistēma u.tml., un pietiekami dinamiska privātā sektora. “Tās vienmēr būs kombinācijas, un, manuprāt, jebkurai sabiedrībai nepieciešami abi,” teic A. Šuvajevs.
Viņa skatījumā valsts loma ir būtiska, lai visi varētu attīstīties. Tāpēc nodokļu sistēmai ir jābūt tādai, kas spēj nodrošināt, ka visi “augļi”, kas tiek iegūti, aiziet visai sabiedrībai. “Latvijā bieži vien ir pārliecība, ka viss, ko dari ar nodokļiem, ir saražotās bagātības pārdale, bet es vienmēr esmu uzskatījis, ka nodokļi ir fundaments tam, ka bagātība radīsies. Skaidrs, ka, ja vienā sfērā uzliksi lielākus nodokļus nekā otrā, tu uzreiz automātiski radi priekšnosacījumus otrai sfērai attīstīties. Un līdz ar to veidot kaut kādu bagātību,” teic A. Šuvajevs.
Politikā jāspēj saglabāt savus principus
Sarunu A. Broks sāk ar jautājumu: “Vai var būt labs cilvēks politikā?” A. Šuvajevs ir pārliecināts, ka tas ir iespējams, turklāt viņa skatījumā vēl svarīgāk ir, ka cilvēks ir labs cilvēks kopumā.
“Ja tu būsi labs cilvēks, tu būsi labs neatkarīgi no tā, kurā profesijā strādā. Svarīgākais politikā ir tas, ka tu spēj tomēr saglabāt savus principus. Tas ir tas, kas definē, cik labs vai slikts cilvēks tu esi. Un politikā tas ir vislielākais izaicinājums,” spriež A. Šuvajevs.
Ieejot politikā, cilvēks pielāgojas videi un var pazaudēt sākotnējos nodomus, jo tiek ievilkts daudzos ikdienišķos jautājumos. “Tāpēc ļoti stingri jāturas, nemitīgi jāatgādina sev, jābūt labai komandai apkārt, kas neļauj aizmirst tos iemeslus, kāpēc mēs vispār sākām šo darīt,” viņš piebilst.
A. Šuvajevs piekrīt A. Brokam, ka savus principus saglabāt ir izaicinoši, jo īpaši – vadot iesaistītās puses, kur daļa cilvēku ir konkrētās personas politiskie partneri, kuriem, protams, ir savas politiskās intereses. Taču iespējas ietekmēt un pārliecināt otru pusi ir. “Tas, cik ļoti liela nozīme ir tavai spējai argumentēt, ir viens no pārsteigumiem, man ieejot politikā. Bieži vien lielākais uzdevums ir pārliecināties, ka tev ir argumenti un, kad tu sēdi pie tā galda, tu vari atbildēt uz jebkuru argumentu. Arī uz tādu, kur otra puse saka, kuram tu varbūt neesi gatavs. Tev nepieciešama prasme ļoti ātri reaģēt un teikt kaut ko pretī. Bieži vien tas, kurš uzvar argumentu, ir tas, kurš pasaka pēdējo vārdu. Tādus argumentus, uz ko otra puse nespēj noreaģēt. Ja tu to spēj izdarīt, tad visu cieņu – viss ir tavās rokās. Tev ir iespējas veidot politiku pēc saviem ieskatiem,” stāsta A. Šuvajevs.
Galvenais ir iemācīties domāt
Esot politikā, A. Šuvajevs ir secinājis, ka ļoti svarīgas ir politiskās attiecības. Tāpat ir ļoti svarīgi uzturēt skaidras un tiešas komunikācijas līnijas – ja tas izdodas, tad ir iespējams veidot kvalitatīvu politiku.
“Lielākais izaicinājums, it īpaši, kad nonāc koalīcijā un valdībā, ir saprast, kādā veidā tu savas vērtības vari pārtulkot reālā politikā,” teic A. Šuvajevs.
Viņš ir studējis antropoloģiju. Šīs zināšanas iedeva valodu, kurā runāt par dažādību sistēmiskā veidā. “Antropoloģija ir produktīva ar to, ka tā visiem jautājumiem pieiet ar ļoti kritisku noti, bet ar domu stimulēt domapmaiņu. Man, manā ģimenē augot, vienmēr bija pārliecība, ka ir nepieciešams iemācīties domāt, formulēt savas domas. Un tagad es redzu, ka tas spēlē lielu lomu arī politikā,” teic A. Šuvajevs.