Katram pašam jāiesaistās Latvijas attīstības virziena veidošanā

Latvijā ir gana daudz uzņēmēju, kuri grib attīstīties. Vienlaikus ir vajadzīgs plāns, kā piesaistīt investorus, uzņēmēja Armanda Broka podkāstā “Virziens” uzsver Rietumu bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

“Varbūt pašiem ar to jānodarbojas. Jo mēs visu laiku mēģinām nogrūst atbildību, bet jāpadomā, ko tu esi pats izdarījis. Vai tu esi kādu aicinājis? Vai tu esi stāstījis par Latviju labu? Jo Latvijā visiem patīk sūdzēties – mums ir slikti, mums nav tā, mums nav tā. Varbūt otrādāk? Jāmaina kultūra – ir jāreklamē Latvija, cik mums ir forša un skaista zeme, talantīgi cilvēki, salīdzinoši lēts darbaspēks, mazi nodokļi,” iesaka J. Buraja.

Kreditēt ir racionāli

Atbildot uz A. Broka jautājumu par Latvijas šī brīža ekonomikas attīstību, J. Buraja akcentē, ka Rietumu banka strādā ar korporatīviem klientiem. Un viņi lēmumus par attīstību nepieņem vienā dienā. “Šodien ir ir pietiekami daudz klientu un projektu, ko gribētos atbalstīt. Mēs priecājamies par viņiem. Un man ir gandarījums, ka es spēju radīt vērtību Latvijai, klientiem, bankai un maniem darbiniekiem. Mēs visi attīstāmies un ejam uz priekšu,” saka J. Buraja.

A. Broka novērojumi liecina, ka bankas Latvijā nav īpaši aktīvas savā vēlmē kreditēt.

“Es domāju, ka visas bankas grib kreditēt, jo visiem tas ir bizness. Diez vai kāda banka speciāli sēž un domā: mēs tagad nekreditēsim, lai mazāk nopelnītu. Katrai bankai ir sava riska kultūra un tradīcijas, kā viņi izskata kredītus un kādu risku uzņemas,” skaidro J. Buraja.

Viņa ir pārliecināta, ka bankas māk rēķināt un kreditē, ja tas ir pamatoti. “Kreditēt ir racionāli. Un bankas ir ieinteresētas kreditēt, jo, ja tu kreditē, tad viss attīstās un tavs esošais portfelis kļūst stabilāks. Es turpināšu uzstāt, ka bankas grib kreditēt un kreditē,” tā J. Buraja.

Savukārt, runājot par virspeļņas nodokli un valsts spiedienu kreditēt, viņa spriež, ka tas būtu līdzīgi kā piespiest uzņēmējus dibināt vairāk uzņēmumu: “Armand, dibini vairāk uzņēmumus! Vai tev tam ir nauda? Enerģija, idejas, laiks? Ja nav jauna uzņēmuma, katru mēnesi 20% nodoklis!”

Viss ir iespējams

Lai gan finanšu industrijā ir daudz sieviešu, vadībā viņu nav tik daudz.

“Es vispār nedomāju tādās kategorijās – sievietes vai vīrieši, jo profesionāli mēs taču neskatāmies, vai tu esi sieviete vai vīrietis. Kāda starpība? Tu domā par to, kādas tev ir idejas, cik tu esi profesionāls, ko tu spēj izdarīt, ko tu gribi izdarīt, cik ātri tu to vari izdarīt. Un dzimumam, manuprāt, vispār nav pat sekundāras nozīmes,” uzskata J. Buraja.

Uz A. Broka argumentu, ka dati tomēr runā par pretējo, J. Buraja atbild ar pretargumentu – Latvijā sieviete ir bijusi prezidente, šobrīd ministru prezidente ir sieviete, sievietes vada bankas un daudzus uzņēmumus.

Kad A. Broks akcentē, ka tie tāpat ir tikai 30%, J. Buraja norāda: “Varbūt jādomā pašām sievietēm – varbūt jāatmet kaut kādi tradicionālie priekšstati? Varbūt sievietes negrib vai nevēlas? Vadošs amats tomēr ir atbildība – tu atbildi par sevi, par saviem darbiniekiem, dažreiz – par klientiem. Es domāju, ka tikai jāgrib, un tad sievietei viss ir iespējams. Tāpat kā vīrietim. Vienkārši nav jādomā šādās kategorijās.”

Nepārtraukti jāattīstās

Kā ir vadīt banku? “Tas prasa daudz enerģijas un iedziļināšanos. Man tas patīk,” saka J. Buraja. Viņa bankā strādā jau kopš 2007. gadā, un pēdējos trīs gadus ir tās vadītāja.

Uz A. Broka aicinājumu sniegt padomu ambicioziem jauniešiem, J. Buraja iesaka atrast, kurās jomās tu esi labs un kurā nišā vari būt pats labākais.

“Un nav svarīgi, vai tu gribi strādāt bankā vai mākslā. Tev visu laiku jāmeklē, kur tu vari būt atšķirīgs un attīstīties,” iesaka J. Buraja.

Viņa pati katru gadu izdomā plānu, kā padarīt sevi labāku, piemēram, nokārtot moča tiesības vai mācīties spāņu valodu. Ja šādi rīkojas ikdienā, nevar novecot. A. Broks uzskata līdzīgi. Viņš iedvesmojas no japāņu kultūras un mēģina katru dienu būt par 1% labāks. “Tas it kā nav daudz, tu esi tikai nedaudz labāks, bet gada beigās jau tu esi par 365% labāks – daudz, daudz labāks. Es kaut ko līdzīgu piekopju,” viņš dalās pieredzē.

Starp bankām un fintech nav konflikta

Diskutējot par bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, J. Buraja paredz, ka ar laiku finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas apvienosies – bankas “apēdīs” finanšu tehnoloģiju uzņēmumus vai arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumi iegūs banku licences. Viņa spriež, ka šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi neesot gatavi apkalpot korporatīvos klientus vai lielos maksājumus.

“Es nesaredzu konfliktu starp bankām un fintekiem. Es tieši redzu, ka tas stimulē iet uz priekšu,” spriež J. Buraja.

***

Uzņēmējs Armands Broks sava podkāsta Virziens 19. epizodē ar Rietumu bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju diskutē par kreditēšanas aktivitāti Latvijā, sieviešu īpatsvaru banku vadībā un iemesliem, kāpēc tas ir tik augsts vai zems. Tāpat viņi diskutē par finanšu tehnoloģijām un vai šis sektors konkurē ar bankām.