Radiolāriju stratēģija Latvijai neder

Okeāna iemītnieki radiolārijas ir paši piesardzīgākie radījumi uz Zemes, un tās nav mainījušās aptuveni 600 miljonus gadu. Tā ir maksa, ko tās maksā par būšanu piesardzīgām. “Radiolāriju stratēģija Latvijai neder. Nu paskaties – kur mēs atrodamies…” sarunā ar uzņēmēju Armandu Broku podkāstā “Virziens” uzsver reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

Viens no A. Broka mīļākajiem mikroblogošanas vietnes “X” profiliem ir Ē. Stendzenieka konts.

“”Tviters” ir ikdienas fitness – domāšanā, retorikā, laterālajā domāšanā. “Tviteris” ir zināmā mērā distilācijas aparāts, kas tev iemāca īsā laikā izkristalizēt domu no trīs A4 lapām līdz vienam nepaplašinātam teikumam. Un nekas no tā nav zudis. Viss tur ir sakompresēts iekšā – vienkārši pareizos vārdus vajag, pareizo intonāciju,” saka Ē. Stendzenieks.

Viņš uzskata, ka tuvplāna sajūta dzīvi padara interesantāku, un to ir vērtīgi saglabāt. “Jo vairāk tu pieaudz, jo vairāk dzīvo autopilotā,” viņš teic, norādot, ka dzīvi autopilotā māca evolūcija. Proti, ir pierādījies, ka katra nevēlama interese un uzmanības pievēršana, piemēram, domām par to, vai šī čūska gadījumā nav indīga, ir bīstama. Tāpēc dzīve autopilotā cilvēku dabiski mēģina pasargāt no bīstamas intereses.

“Tā kā mēs esam samērā drošā sabiedrībā, tad mēs varam atļauties greznību paskatīties pa malām,” uzsver Ē. Stendzenieks. Tāpēc viņš mēģina sevi piespiest redzēt mazas, brīnumainas detaļas.

Latviešu spītu vajag kapitalizēt

Ē. Stendzinieks uzskata, ka latviešu spīts netiek ekspluatēts pietiekami.

“Man šķiet, ka latviešu spītu vajag kapitalizēt. Viņš tur dziļi iekšā ir, bet viņu ir nepieciešams dabūt ārā,” viņš teic.

Reklāmas eksperta skatījumā mūža pirmajā posmā to ir grūti “dabūt ārā”, jo šajā periodā ir ļoti daudz sviru, ar ko cilvēku var ietekmēt – viņiem ir ģimene, kredīti utt. “Mums vajag vairāk cilvēku, kuriem neviens neko nevar padarīt. Tad arī ļoti daudz kas atrisināsies,” viņš uzskata.

Runājot par biznesu Latvijā, A. Broks norāda, ka citās valstīs ir vairāk uzņēmēju. Ē. Stendzinieks uzskata, ka tas daļēji ir valsts politikas rezultāts. “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts pēdējos 20 gados ir uzbūvēta tā, ka tev ir jābūt milzīgai

motivācijai būt par uzņēmēju. (..) Ar visu birokrātiju, ar visu likumdošanu, ar sistēmu, ar uzņēmējdarbības likumu, ar nodokļiem valsts ir uzbūvēta tā, ka tu uzreiz kļūsti aizdomīgs tikko tu attaisi uzņēmumu. Un ar katru dienu tu kļūsti tikai vēl aizdomīgāks,” viņš spriež.

Ē. Stendzenieks domā, ka valsti vajadzētu vadīt cilvēkiem, kuriem dzīvē ir zināma pieredze. “Mani interesē cilvēks politikā, kam ir “track record” dzīvē – viņš ir dzīvē izdarījis to, to, to. Novedis projektu līdz galam. Un tu skaties atpakaļ: jā, tas džeks kaut ko ir izdarījis, viņš pieņem lēmumus. Varbūt arī nepareizus, par to dabū pa galvu, bet pēc tam viņš pieņem pareizu lēmumu. Tieši tāpat, kā notiek lietas privātā dzīvē, biznesā. Nu kā – tu neturi darbinieku, kurš visu laiku taisnojas, kāpēc viņš neko nevar. Tu viņu izmet ārā,” viņš spriež.

Visiem vajag gabaliņu no tavas dvēseles

Ē. Stendzenieks ienāca reklāmā ar līdzīgiem mērķiem kā jau daudzi – taisīt labas reklāmas. Lai pat cīsiņa reklāma liktu cilvēkiem aizdomāties. “Ne obligāti par dzīves jēgu, bet nu, piemēram, vai cūka ir cīsiņa tēvs?” viņš ilustrē.

Taču, kad bizness strauji aug, šī iemesla dēļ var nonākt situācijā, kur daudzi projekti jāuzņemas tikai tāpēc, lai uzturētu naudas plūsmu un samaksātu visiem darbiniekiem algu.

“Ziepes notiek, kad tu sāc augt. Un tad ir “Dienas Bizness Top500″, kur tu esi trešajā vietā. Pēc gada – otrajā, un tad vēl pēc gada peļņas ziņā pat arī pirmajā vietā. Un tu skaties, ka tev ir birojs trīs stāvos, 45 cilvēki un 70 tūkstoši fiksēto izdevumu mēnesī. Vispār tas nav tavs futbols. Tā nu es kaut kā tur iemaldījos – ne tur,” saka E. Stendzinieks.

Lai nebūtu jātaisa reklāmas, kas viņam riebjas, klientiem, kuri derdzas, un jāpiedalās “pazemojošos konkursos”, viņš nolēma savu reklāmas aģentūru pārdot.

Taču šobrīd Ē. Stendzenieks arvien strādā – līdz pat divām stundām dienā divas dienas nedēļā. Viņš zina, pie kā noved spraigāks darba ritms: “Visiem vajag gabaliņu no tavas dvēseles, no tavām smadzenēm, domām, idejām, laika resursiem, attiecībām, un tu kā altruists vai kā iejūtīgs cilvēks arī to neliedz. Un tikmēr neliedz, kamēr tur iekšā paliek tikai liels caurums, kurš kurā kādā brīdī iebrūk uz iekšu.”

Ē. Stendzenieks ir atklāts cilvēks. Un viņam ir grūti darīt lietas, kas riebjas. Kad A. Broks viņam jautā, vai atklātība dzīvē ir palīdzējusi vai traucējusi, Ē. Stendzenieks atbild: “Tas ir vienīgais faktors, kas mani dara laimīgu. (..) Ja tev negribās vemt pašam no sevis, tad diezgan liela ticamība, ka tu esi laimīgs. Nu, zināmā gradācijā.”

***

Uzņēmēja Armanda Broka podkāsta Virziens 25. epizodes viesis ir reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks. Viņi diskutē par labu reklāmu, latviešu spītu, uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī politiku.